Grīdas dzesēšana – kluss un energoefektīvs veids, kā vasarā uzturēt mājokli vēsu
Pēdējo gadu karstās vasaras arvien vairāk mājokļu īpašnieku mudina domāt, kā uzturēt telpās patīkami vēsu temperatūru bez skaļa gaisa kondicioniera un liela elektroenerģijas patēriņa. Lai gan dzesēšanu visbiežāk saista ar gaiss–gaiss siltumsūkņiem un gaisa kondicionieriem, pastāv arī daudz diskrētāks un energoefektīvāks risinājums – grīdas dzesēšana.
Ja mājā ir ūdens apsildāmā grīdas apkure (siltās grīdas|), to pašu cauruļvadu sistēmu vasarā var izmantot arī dzesēšanai. Latvijā šis risinājums vēl nav tik izplatīts kā grīdas apkure, taču energoefektīvās ēkās tas strauji kļūst populārāks. Grīdas dzesēšana īpaši labi sader ar zemes siltumsūkni, jo dzesēšanai iespējams izmantot zemes dabisko vēsumu un tādējādi uzturēt enerģijas patēriņu ļoti zemā līmenī.
Pēdējo gadu karstās vasaras arvien vairāk mājokļu īpašnieku mudina domāt, kā uzturēt telpās patīkami vēsu temperatūru bez skaļa gaisa kondicioniera un liela elektroenerģijas patēriņa. Lai gan dzesēšanu visbiežāk saista ar gaiss–gaiss siltumsūkņiem un gaisa kondicionieriem, pastāv arī daudz diskrētāks un energoefektīvāks risinājums – grīdas dzesēšana.
Ja mājā ir ūdens apsildāmā grīdas apkure (siltās grīdas|), to pašu cauruļvadu sistēmu vasarā var izmantot arī dzesēšanai. Latvijā šis risinājums vēl nav tik izplatīts kā grīdas apkure, taču energoefektīvās ēkās tas strauji kļūst populārāks. Grīdas dzesēšana īpaši labi sader ar zemes siltumsūkni, jo dzesēšanai iespējams izmantot zemes dabisko vēsumu un tādējādi uzturēt enerģijas patēriņu ļoti zemā līmenī.
Dzesēšana, ko nejūt, bet kuras ietekmi jūt
Grīdas dzesēšana darbojas citādi nekā gaisa kondicionieris. Tā vietā, lai telpā iepūstu aukstu gaisu, grīdas apkures caurulēs cirkulē vēss ūdens. Grīdas virsma kļūst nedaudz vēsāka par apkārtējām telpas virsmām un sāk absorbēt lieko siltumu.
Būtiska dzesēšanas efekta daļa tiek nodrošināta ar siltumstarojuma palīdzību. Grīda, sienas un citas telpas virsmas kļūst vēsākas, un cilvēka ķermenis tām atdod siltumu. Tāpēc telpa šķiet patīkami svaiga arī tad, ja gaisa temperatūra ir par dažiem grādiem augstāka nekā telpā, ko atdzesē ar tradicionālo kondicionieri.
Šī risinājuma priekšrocības vislabāk izpaužas ikdienā: nav spēcīgu gaisa plūsmu un caurvēja, sistēma darbojas praktiski bez skaņas, bet temperatūra telpā tiek sadalīta vienmērīgi. Tāpēc tā ir īpaši piemērota guļamistabām, darba kabinetiem mājās un citām telpām, kur svarīgs klusums, komforts un stabils mikroklimats.
Grīdas dzesēšana darbojas citādi nekā gaisa kondicionieris. Tā vietā, lai telpā iepūstu aukstu gaisu, grīdas apkures caurulēs cirkulē vēss ūdens. Grīdas virsma kļūst nedaudz vēsāka par apkārtējām telpas virsmām un sāk absorbēt lieko siltumu.
Būtiska dzesēšanas efekta daļa tiek nodrošināta ar siltumstarojuma palīdzību. Grīda, sienas un citas telpas virsmas kļūst vēsākas, un cilvēka ķermenis tām atdod siltumu. Tāpēc telpa šķiet patīkami svaiga arī tad, ja gaisa temperatūra ir par dažiem grādiem augstāka nekā telpā, ko atdzesē ar tradicionālo kondicionieri.
Šī risinājuma priekšrocības vislabāk izpaužas ikdienā: nav spēcīgu gaisa plūsmu un caurvēja, sistēma darbojas praktiski bez skaņas, bet temperatūra telpā tiek sadalīta vienmērīgi. Tāpēc tā ir īpaši piemērota guļamistabām, darba kabinetiem mājās un citām telpām, kur svarīgs klusums, komforts un stabils mikroklimats.
Kāpēc telpa ar grīdas dzesēšanu šķiet vēsāka?
Cilvēka komfortu nenosaka tikai gaisa temperatūra. Tikpat svarīga ir operatīvā temperatūra jeb gaisa temperatūras un apkārtējo virsmu temperatūras kopējā ietekme uz cilvēka termisko komfortu.
Ja grīda, sienas un mēbeles ir nedaudz vēsākas, cilvēka ķermenis tām atdod siltumu, un atrašanās telpā kļūst daudz patīkamāka. Tāpēc telpa ar 26°C temperatūru un grīdas dzesēšanu var šķist tikpat komfortabla vai pat komfortablāka nekā telpa, kas ar kondicionieri atdzesēta par dažiem grādiem vairāk. Tieši tāpēc grīdas dzesēšana tiek uzskatīta par vienu no komfortablākajiem mājokļa dzesēšanas veidiem.
Ideāls risinājums energoefektīvam mājoklim
Grīdas dzesēšana vislabāk darbojas labi siltinātās un energoefektīvās ēkās. Mūsdienīgas privātmājas, kvalitatīvi renovēti dzīvokļi, kā arī ēkās ar betona vai akmens konstrukcijām spēj labi uzkrāt vēsumu un vienmērīgi to atdot telpai.
Īpaši energoefektīva ir sistēma kopā ar zemes siltumsūkni. Šādā gadījumā dzesēšanai tiek izmantots zemes vai urbuma dabiskais vēsums jeb pasīvā dzesēšana. Tā kā kompresors nav jāiedarbina, enerģijas patēriņu galvenokārt veido cirkulācijas sūkņu darbība, tāpēc sistēmas ekspluatācijas izmaksas ir ļoti zemas.
Tipiskā grīdas dzesēšanas jauda ir 20–40W/m². Dzesēšanas laikā grīdas virsmas temperatūra parasti tiek uzturēta aptuveni 20–22°C robežās, tāpēc grīda nešķiet nepatīkami auksta. Ar to pietiek, lai nodrošinātu lielāko daļu labi projektētu dzīvojamo ēku dzesēšanas vajadzību, tomēr jāņem vērā, ka tā nav ātras reakcijas sistēma.
Ja kondicionieris karstu telpu var atdzesēt dažu desmitu minūšu laikā, grīdas dzesēšana darbojas citādi – tā nepārtraukti uztur vēsas visas ēkas konstrukcijas un neļauj liekajam siltumam uzkrāties.
Cilvēka komfortu nenosaka tikai gaisa temperatūra. Tikpat svarīga ir operatīvā temperatūra jeb gaisa temperatūras un apkārtējo virsmu temperatūras kopējā ietekme uz cilvēka termisko komfortu.
Ja grīda, sienas un mēbeles ir nedaudz vēsākas, cilvēka ķermenis tām atdod siltumu, un atrašanās telpā kļūst daudz patīkamāka. Tāpēc telpa ar 26°C temperatūru un grīdas dzesēšanu var šķist tikpat komfortabla vai pat komfortablāka nekā telpa, kas ar kondicionieri atdzesēta par dažiem grādiem vairāk. Tieši tāpēc grīdas dzesēšana tiek uzskatīta par vienu no komfortablākajiem mājokļa dzesēšanas veidiem.
Ideāls risinājums energoefektīvam mājoklim
Grīdas dzesēšana vislabāk darbojas labi siltinātās un energoefektīvās ēkās. Mūsdienīgas privātmājas, kvalitatīvi renovēti dzīvokļi, kā arī ēkās ar betona vai akmens konstrukcijām spēj labi uzkrāt vēsumu un vienmērīgi to atdot telpai.
Īpaši energoefektīva ir sistēma kopā ar zemes siltumsūkni. Šādā gadījumā dzesēšanai tiek izmantots zemes vai urbuma dabiskais vēsums jeb pasīvā dzesēšana. Tā kā kompresors nav jāiedarbina, enerģijas patēriņu galvenokārt veido cirkulācijas sūkņu darbība, tāpēc sistēmas ekspluatācijas izmaksas ir ļoti zemas.
Tipiskā grīdas dzesēšanas jauda ir 20–40W/m². Dzesēšanas laikā grīdas virsmas temperatūra parasti tiek uzturēta aptuveni 20–22°C robežās, tāpēc grīda nešķiet nepatīkami auksta. Ar to pietiek, lai nodrošinātu lielāko daļu labi projektētu dzīvojamo ēku dzesēšanas vajadzību, tomēr jāņem vērā, ka tā nav ātras reakcijas sistēma.
Ja kondicionieris karstu telpu var atdzesēt dažu desmitu minūšu laikā, grīdas dzesēšana darbojas citādi – tā nepārtraukti uztur vēsas visas ēkas konstrukcijas un neļauj liekajam siltumam uzkrāties.
Kondensāts nav problēma, ja sistēma ir pareizi projektēta
Runājot par grīdas dzesēšanu, bieži rodas jautājums par kondensātu. Tas var veidoties, ja dzesēšanas ūdens ir pārāk auksts un grīdas virsmas temperatūra nokrītas zem telpas gaisa rasas punkta. Tad gaisā esošais mitrums kondensējas uz grīdas, tieši tāpat kā ūdens pilieni veidojas uz aukstas dzēriena glāzes ārējās virsmas.
Pareizi projektētās un iestatītās sistēmās kondensāta risku iespējams efektīvi kontrolēt.
Svarīgi, lai dzesēšanas ūdens temperatūra būtu pareizi iestatīta un visu sistēmu kontrolētu vieda automātika. Piemēram, Uponor Smatrix grīdas apkures un dzesēšanas automātika nepārtraukti uzrauga gan telpu temperatūru, gan gaisa mitrumu. Termostatos integrētie mitruma sensori kontrolē telpas mitruma līmeni, un, konstatējot kondensāta veidošanās risku, automātika preventīvi pārtrauc dzesēšanu.
Vienlaikus iespējams vadīt ventilācijas iekārtu vai gaisa sausinātāju, kas palīdz samazināt telpas gaisa mitrumu. Kad mitruma līmenis samazinās un kondensāta risks vairs nepastāv, sistēma automātiski atsāk dzesēšanu. Tādējādi iespējams nodrošināt drošu un efektīvu darbību, neuztraucoties par kondensāta veidošanos.
Runājot par grīdas dzesēšanu, bieži rodas jautājums par kondensātu. Tas var veidoties, ja dzesēšanas ūdens ir pārāk auksts un grīdas virsmas temperatūra nokrītas zem telpas gaisa rasas punkta. Tad gaisā esošais mitrums kondensējas uz grīdas, tieši tāpat kā ūdens pilieni veidojas uz aukstas dzēriena glāzes ārējās virsmas.
Pareizi projektētās un iestatītās sistēmās kondensāta risku iespējams efektīvi kontrolēt.
Svarīgi, lai dzesēšanas ūdens temperatūra būtu pareizi iestatīta un visu sistēmu kontrolētu vieda automātika. Piemēram, Uponor Smatrix grīdas apkures un dzesēšanas automātika nepārtraukti uzrauga gan telpu temperatūru, gan gaisa mitrumu. Termostatos integrētie mitruma sensori kontrolē telpas mitruma līmeni, un, konstatējot kondensāta veidošanās risku, automātika preventīvi pārtrauc dzesēšanu.
Vienlaikus iespējams vadīt ventilācijas iekārtu vai gaisa sausinātāju, kas palīdz samazināt telpas gaisa mitrumu. Kad mitruma līmenis samazinās un kondensāta risks vairs nepastāv, sistēma automātiski atsāk dzesēšanu. Tādējādi iespējams nodrošināt drošu un efektīvu darbību, neuztraucoties par kondensāta veidošanos.
Laba ventilācija ir tikpat svarīga kā dzesēšana
Atšķirībā no kondicioniera grīdas dzesēšana būtiski nesamazina gaisa mitrumu. Tāpēc ventilācijai ir ļoti būtiska nozīme visas sistēmas darbībā.
Pārāk augsts gaisa mitrums ierobežo iespējamo grīdas dzesēšanas jaudu. Jo labāk tiek kontrolēts gaisa mitrums, jo efektīvāk darbojas grīdas dzesēšana. Labi projektēta ventilācijas sistēma palīdz uzturēt patīkamu mikroklimatu un ļauj dzesēšanas sistēmai darboties ar maksimālu efektivitāti.
Kad ar grīdas dzesēšanu vien nepietiek?
Lai gan grīdas dzesēšana nodrošina lielāko daļu labi siltinātu dzīvojamo ēku dzesēšanas vajadzību, ir situācijas, kad ar to vien var nepietikt.
Lieli logi uz dienvidiem vai rietumiem vasarā telpās var radīt ļoti lielu saules radīto siltuma slodzi. Sistēmas efektivitāti samazina arī augsts gaisa mitrums, biezi paklāji, koka grīdas un citi grīdas segumi ar augstu siltumpretestību. Arī lielas mēbeles – skapji, gultas vai dīvāni – aizņem aktīvo dzesēšanas virsmu un samazina sistēmas faktisko jaudu.
Jāņem vērā arī tas, ka grīdas dzesēšana nereaģē ātri. Betona grīda darbojas kā liels siltuma akumulators, un temperatūras izmaiņas notiek stundu, nevis minūšu laikā. Vislabāko rezultātu sistēma nodrošina tad, ja tā darbojas nepārtraukti un preventīvi, nevis tikai pēc tam, kad telpa jau ir pārkarsusi.
Lielākās vai atvērtā plānojuma mājās bieži tiek izmantots kombinēts risinājums. Grīdas dzesēšana nodrošina ikdienas pamatvajadzību, savukārt ventilatora konvektori vai ventilācijas sistēma ar dzesēšanas funkciju nodrošina papildu jaudu karstākajās dienās un vajadzības gadījumā palīdz samazināt arī gaisa mitrumu.
Atšķirībā no kondicioniera grīdas dzesēšana būtiski nesamazina gaisa mitrumu. Tāpēc ventilācijai ir ļoti būtiska nozīme visas sistēmas darbībā.
Pārāk augsts gaisa mitrums ierobežo iespējamo grīdas dzesēšanas jaudu. Jo labāk tiek kontrolēts gaisa mitrums, jo efektīvāk darbojas grīdas dzesēšana. Labi projektēta ventilācijas sistēma palīdz uzturēt patīkamu mikroklimatu un ļauj dzesēšanas sistēmai darboties ar maksimālu efektivitāti.
Kad ar grīdas dzesēšanu vien nepietiek?
Lai gan grīdas dzesēšana nodrošina lielāko daļu labi siltinātu dzīvojamo ēku dzesēšanas vajadzību, ir situācijas, kad ar to vien var nepietikt.
Lieli logi uz dienvidiem vai rietumiem vasarā telpās var radīt ļoti lielu saules radīto siltuma slodzi. Sistēmas efektivitāti samazina arī augsts gaisa mitrums, biezi paklāji, koka grīdas un citi grīdas segumi ar augstu siltumpretestību. Arī lielas mēbeles – skapji, gultas vai dīvāni – aizņem aktīvo dzesēšanas virsmu un samazina sistēmas faktisko jaudu.
Jāņem vērā arī tas, ka grīdas dzesēšana nereaģē ātri. Betona grīda darbojas kā liels siltuma akumulators, un temperatūras izmaiņas notiek stundu, nevis minūšu laikā. Vislabāko rezultātu sistēma nodrošina tad, ja tā darbojas nepārtraukti un preventīvi, nevis tikai pēc tam, kad telpa jau ir pārkarsusi.
Lielākās vai atvērtā plānojuma mājās bieži tiek izmantots kombinēts risinājums. Grīdas dzesēšana nodrošina ikdienas pamatvajadzību, savukārt ventilatora konvektori vai ventilācijas sistēma ar dzesēšanas funkciju nodrošina papildu jaudu karstākajās dienās un vajadzības gadījumā palīdz samazināt arī gaisa mitrumu.
Kopsavilkums
Grīdas dzesēšana nav vienkārši “grīdas apkure pretējā režīmā”, bet gan pilnvērtīgs un energoefektīvs risinājums mūsdienīga mājokļa mikroklimata uzturēšanai. Tās būtiskākās priekšrocības ir klusa darbība, zems enerģijas patēriņš, vienmērīga temperatūra un darbība bez auksta gaisa plūsmas.
Lai sasniegtu labāko rezultātu, sistēma jāprojektē kā vienots risinājums. Efektīva aizsardzība pret sauli, labi funkcionējoša ventilācija un vieda automātika nodrošina drošu grīdas dzesēšanas darbību un maksimālu lietošanas komfortu. Vajadzības gadījumā sistēmu iespējams papildināt ar ventilatora konvektoru vai dzesējošu ventilācijas risinājumu, tomēr labi projektētā energoefektīvā mājoklī grīdas dzesēšana parasti spēj nodrošināt lielu daļu vasaras dzesēšanas vajadzības.
Grīdas dzesēšana nav vienkārši “grīdas apkure pretējā režīmā”, bet gan pilnvērtīgs un energoefektīvs risinājums mūsdienīga mājokļa mikroklimata uzturēšanai. Tās būtiskākās priekšrocības ir klusa darbība, zems enerģijas patēriņš, vienmērīga temperatūra un darbība bez auksta gaisa plūsmas.
Lai sasniegtu labāko rezultātu, sistēma jāprojektē kā vienots risinājums. Efektīva aizsardzība pret sauli, labi funkcionējoša ventilācija un vieda automātika nodrošina drošu grīdas dzesēšanas darbību un maksimālu lietošanas komfortu. Vajadzības gadījumā sistēmu iespējams papildināt ar ventilatora konvektoru vai dzesējošu ventilācijas risinājumu, tomēr labi projektētā energoefektīvā mājoklī grīdas dzesēšana parasti spēj nodrošināt lielu daļu vasaras dzesēšanas vajadzības.
Vai zināji?
Mūsdienīga grīdas dzesēšanas automātika papildus temperatūrai uzrauga arī telpas gaisa mitrumu. Piemēram, Uponor Smatrix sistēma kontrolē telpas gaisa mitrumu un nepieciešamības gadījumā aptur dzesēšanu, pirms sāk veidoties kondensāts. Vienlaikus automātika var aktivizēt ventilācijas iekārtu vai gaisa sausinātāju, lai telpā saglabātu komfortablu mikroklimatu un sistēma varētu droši turpināt darbu.
Mūsdienīga grīdas dzesēšanas automātika papildus temperatūrai uzrauga arī telpas gaisa mitrumu. Piemēram, Uponor Smatrix sistēma kontrolē telpas gaisa mitrumu un nepieciešamības gadījumā aptur dzesēšanu, pirms sāk veidoties kondensāts. Vienlaikus automātika var aktivizēt ventilācijas iekārtu vai gaisa sausinātāju, lai telpā saglabātu komfortablu mikroklimatu un sistēma varētu droši turpināt darbu.